nominālvērtība Noams Hakoune
Dans iepriekšējais raksts, mēs atklājam ģeogrāfiskos ierobežojumus, kas ietekmē Ķīnas jūras un jūrniecības attīstību. No šīs analīzes atklājās, ka Ķīna atrodas sarežģītā un dažos aspektos problemātiskā situācijā. Taču ģeopolitika ir tikpat daudz ģeogrāfijas, kā materiāla jautājums. Un par šo pēdējo punktu ir skaidrs, ka Ķīna pārsteidz un, šķiet, labprāt maksā Rietumu analīžu hronikās.
Pārsteiguma prioritāte Ķīnas stratēģiskās kultūras centrā
Savā runā 1990. gada decembrī, kad Ķīna sāka atgriešanos pie liberālās starptautiskās kārtības, Dens Sjaopings formulēja savas diplomātiskās politikas virzienu un aksiomu, kurai veiksmīgi sekos viņa priekšgājēji. Viņš ieteica: "turiet zemu profilu un veltiet laiku".[1] Dens Sjaopings nekad nepieminēja vēlmi pēc hegemonijas un ieteica to darīt arī saviem pēctečiem, apgalvojot, ka nevajadzētu atdarināt padomju diplomātiju tās pēdējās stundās. Šī pārsteiguma garša, kas tieši iegūta no Sun-Tzu kara mākslas, ir pārņēmusi visas Ķīnas stratēģiskās domas, un Denga pēcteči ir gudri sekojuši viņa padomam.
Amerikas Savienoto Valstu un Ķīnas intensīvās tirdzniecības attiecības aizsardzības nozarē ir devušas lielu labumu Ķīnai, kas 1980. gadu otrajā pusē spēja iegūt kompetenci šajā jomā.[2] Šoks, ko izraisīja demonstrāciju sagraušana Tjaņ An Menas laukumā, pēkšņi bremzēja šīs attiecības. Taču visus 1980. gadus raksturoja daudzas tehnoloģiju pārneses. Piemēram, 1987. gadā tika parakstīti svarīgi līgumi par lielkalibra artilērijas rūpnīcas uzstādīšanu, pārtvērēju iznīcinātāju F-8 avionikas modernizāciju un torpēdu Mark 46 pārdošanu.[3] Šie pārdošanas darījumi tika veikti laikā, kad Dengs vadīja Ķīnas komunistisko partiju, kas liek domāt, ka viņa slavenais citāts bija ne mazāk kā bilance.
Viņš atstāja varu 1992. gadā, taču joprojām bija Ķīnas stratēģu etalons. Ja daži cilvēki uzdod sev jautājumu par to, kad pienāks tā “stunda”, kurā Ķīna pārtrauks turēt zemu profilu, militāro mācību izplatība un Ķīnas militārā aparāta uzlabošana nemaldina: laiks patiešām ir novecojis.
Neveiksmīgais 1990. gadu pagrieziena punkts: apstiprinājuma aizspriedumi un atšķirīgu balsu apspiešana
Izejot no aukstā kara un Persijas līča kara, liberālās demokrātijas uzskatīja, ka tām ir pilnīga militārā dominēšana gan gaisa pārākuma, gan flotu pārākuma jomā. Spēka apvērsums starp Amerikas un Ķīnas flotēm Taivānas vēlēšanu laikā 1996. gadā, kam sekoja Ķīnas flotes lejupslīde, apstiprināja amerikāņu noskaņojumu. Tomēr, lai arī cik pārsteidzoši tas nešķistu, trīs Ķīnas kuģi draudzīgi tuvojās Amerikas krastiem 1997. gadā. Attiecību sasilšana, šķiet, ir dienaskārtībā.
Šis notikums radīja bažas dažu amerikāņu speciālistu vidū, jo īpaši Richard Berstein un Ross H. Monroe. Attiecīgi žurnālisti un akadēmiķi viņi publicēja 1997. gadā gaidāmais konflikts ar Ķīnu, kas ir 20 gadus pirms Greiema Elisona darba. Šeit īpaši interesants ir veids, kā šo darbu ir uzņēmusi daļa Amerikas diplomātijas. Ļoti ietekmīgs žurnāls Ārpolitika aprakstīja grāmatu kā "pesimistisku", "neņemot vērā kopējās intereses, kas ASV būtu miera uzturēšanā reģionā".[4] Līdzīgi, Valsts intereses uzstāja uz trūkumiem darba ekonomiskā pamatojuma ziņā.
Vēl ļaunāk, Ross H. Monro zaudēja Āzijas programmas direktora amatu Ārpolitikas pētniecības institūtā Filadelfijā. Lai aizstāvētu sevi, viņš apgalvoja, ka Aleksandrs Heigs, valsts sekretārs un ietekmīgs balss Amerikas politiskajā koncepcijā, ir atbildīgs par viņa gāšanu.[5] Otrais darba autors Beršteins pat turēja aizdomās Aleksandru Heigu par slepenu vienošanos ar Ķīnai labvēlīgām rūpniecības aprindām un vēlējās saglabāt Ķīnas labo reputāciju.[6]
L’accueil réservé à l’ouvrage relève parfaitement d’un biais de confirmation de la part des élites américaines. Haig et l’intelligentsia étasunienne se sont obstinés à voir la Chine comme un simple acteur économique. Or, il est rare qu’une puissance économique, qui plus est, ancien empire multimillénaire, reste bornée à des considérations de croissance et de niveau de vie. Il y eut donc aux États-Unis et en Occident plus généralement un manque de prospective quant aux possibilités géopolitiques que la croissance économique chinoise offrait au Parti Communiste Chinois. En 2001, quatre ans plus tard, la Chine intégrait l’OMC, raflant toujours plus de marchés, et bâtissant toujours plus le formidable arsenal dont elle dispose aujourd’hui. Les voies dissidentes, à l’instar de Monroe, furent mises au placard et l’on décidait d’écouter ce qui allait dans le sens d’un apaisement avec la Chine, au détriment d’une analyse objective des faits.
Noslēpuma kults kā stratēģiskā pārsteiguma galvenais elements
Le rapport d’août 2021 sur la modernisation de la flotte chinoise précise qu’il n’y a que peu ou pas de chiffres disponibles sur le développement quantitatif et qualitatif de l’appareil militaire chinois. 11 ans plus tôt, le Pentagone alertait pourtant sur le cruel manque de transparence des chinois. [7] Vēl šodien attiecībā uz tik nozīmīgiem jautājumiem kā aizsardzības budžets SIPRI uzskata, ka Ķīnas valdības oficiālie skaitļi ir zemāki par faktiskajiem izdevumiem. Ideju laboratorija Ķīnas budžetu 2020. gadam lēš 252 miljardu dolāru apmērā, savukārt ķīnieši paziņoja par budžetu 183 miljardu apmērā.[8]
Šis necaurredzamības kults ir noteicošais elements Ķīnas jūras kara flotes attīstības analīzē. Ja Eiropas un Amerikas flotes demokrātiskās un mediju dzīves mehānismu ietvaros ātri pauž savus trūkumus, aizkavēšanos, nepilnības, tad Ķīnā tā nav. Šis aizsegs pāri lielai daļai jūras spēku attīstības darbību dod stratēģiskas priekšrocības Ķīnas analītiķiem, kuriem gandrīz nav jāmeklē informācija, bet tikai pareizi jāpielāgo savu oponentu informācijas plūsma.
Tout laisse à croire que les autorités américaines et européennes ont été surprises de l’envolée militaire chinoise, se trouvant dans une posture de réaction aux avancées chinoises. Jusqu’à aujourd’hui, les éléments de langage restent les mêmes et les autorités politiques et militaires occidentales restent persuadés que les chinois doivent “rattraper” les occidentaux, américains en tête. [9] Turklāt nosaukums, kas dots ikgadējam novērtējumam, ko ASV Kongress veicis par Ķīnas floti, ir ar lielu nozīmi: "Ķīnas jūras spēku modernizācija". Amerikas politiskā elite, šķiet, turpina uzskatīt, ka Ķīnas flote atrodas modernizācijas procesā. Paradigmas maiņa ir pietiekami būtiska, lai varētu atbilstoši mainīt mūsu attieksmi pret Ķīnas sāncensi. Jūras spēku štāba priekšnieka admirāļa Vandjē nesenie vārdi apliecina, ka pārsteiguma efekts nav tikai amerikāņu prerogatīva. 2021. gada jūlijā viņš skaidri paziņoja: "Ķīnas flotes līmenis pārsniedz to, ko mēs iedomājāmies". [10]
Tehniskā un rūpnieciskā līmenī Ķīnas kuģu būvniecība paradoksālā kārtā ir liberalizētāka nekā ASV vai Eiropā. Citiem vārdiem sakot, Ķīnas 1200 kuģu būvētavas potenciāli var izmantot, lai palīdzētu veidot (vai modernizēt) Ķīnas kara floti. Privāto un publisko dalībnieku apvienošana ir arī viena no Sji Dzjiņpina prioritātēm. Tāpēc ir grūti sekot līdzi visiem Ķīnas flotes rūpnieciskajiem un tehnoloģiskajiem sasniegumiem. Konkrēti, laika posmā no 24. gada 2. maija līdz 2020. jūnijam saliekamās korpusa sastāvdaļas 003. tipa gaisa kuģa pārvadātājs ont été déplacés vers une cale sèche située à l’ouest de Jiangnan pour y être assemblés. Les images satellite du 20 mai révèlent que quelques jours auparavant, la même cale sèche était utilisée pour construire l’un des porte-conteneurs à propulsion GNL commandés par la société française CMA CGM.[11]
Papildus Rietumu politisko un militāro lēmumu pieņēmēju aizspriedumiem, šis noslēpumainības kults kopā ar vairāk nekā efektīvu masu industriju varēja tikai palīdzēt pārsteigt visu pasauli.
Simptomātisks piemērs: Ķīnas zemūdeņu flotes attīstība
Ķīnas jūras kara flotes frontes kodolzemūdene Šan, parasti tiek uzskatīts par slepenības līmeni, kas līdzīgs padomju Viktora III līmenim. Tomēr šis modelis pirmo reizi izbrauca 1970. gadu beigās. Tas nav mazsvarīgs. Patiešām, Victor III bija galvenā zemūdene, ko padomju vara izvietoja, pirms veica tehnoloģiskus sasniegumus akustikas jomā, kas noveda pie īpaši klusas kodolzemūdenes. Akula, stājās dienestā 1980. gadu vidū. L’Akula bija pirmā padomju (toreiz Krievijas) zemūdene, kuru nevarēja atklāt ASV zemūdenes mikrofonu ķēde, labāk pazīstama kā skaņas novērošanas sistēma jeb SOSUS.13 Les sous-marins nucléaires lanceurs d’engins (SSBN) de classe Jin ciestu arī no zema slepenības līmeņa, domājams, lielo raķešu nodalījumu dēļ zemūdenes aizmugurē.14 Tomēr ASV nesen šajā reģionā izvietoja SOSUS, kas kavē Ķīnas zemūdens kuģu manevrēšanas spējas.15
En revanche, l’arrivée prochaine du type 095 risque de changer la donne. Tout laisse à croire que le savoir-faire accumulé des chinois leur permettra de réduire drastiquement le niveau sonore de leurs sous-marins.17 Daži avoti uzskata, ka tas konkurēs ar ASV Virdžīnijas klases zemūdenēm.18 Iespējams, ka rietumnieku un krievu pārsvars šajā jomā ļoti ātri kļūs par pagātni. Turklāt atcerieties, ka Ķīnai ir ārkārtīgi liela zemūdens flote, jo tā sastāv no gandrīz 60 zemūdens kuģiem neatkarīgi no tā, vai tie ir kodolieroči vai tradicionālie.19 Gudri novietotas šīs zemūdenes var būt tikpat iespaidīgas, cik diskrētas, un to lielais skaits garantē Ķīnai nenoliedzamu meistarību pār to, kas iet zem jūras.
Dans le domaine spécifique des sous-marins, la Chine peut indéniablement surprendre les occidentaux, et ne manque d’ailleurs pas de le faire. Par exemple, en octobre 2019, la marine chinoise présentait un sous-marin mystère, sans qu’aucune information préalable à la présentation de ce submersible. C’est probablement le seul pays au monde capable de construire un sous-marin de taille normale sans qu’aucun détail ne soit divulgué.[12] Ķīna var arī modernizēt savu parasto zemūdeņu floti, nodrošinot pasauli ar vairāk vairāk iespēju stratēģiskam pārsteigumam un reaģēt, nevis rīkoties.
[1]https://thediplomat.com/2017/10/xi-jinping-thought-vs-deng-xiaoping-theory/
[2] Chinese Arm Sales and US – CHina military relations – ASIAN SURVEY june 1989
[3] Chinese Arm Sales and US – CHina military relations – ASIAN SURVEY june 1989
[4] https://www.foreignaffairs.com/reviews/capsule-review/1997-05-01/coming-conflict-china
[5] https://archive.org/details/the-weekly-standard-1997-03-31/page/n3/mode/2up?q=%22Munro%22
[6] http://www.booknotes.org/Watch/80193-1/Richard-Bernstein
[7] https://www.reuters.com/article/us-usa-china-pentagon-idUSTRE52O5PX20090325
[8] https://chinapower.csis.org/military-spending/
[9]https://www.theguardian.com/world/2021/sep/21/xis-army-from-hiding-and-biding-to-building-chinas-dream
[10]http://www.opex360.com/2021/07/24/amiral-vandier-le-niveau-de-la-marine-chinoise-est-au-dela-de-ce-que-nous-imaginions/
[11] https://www.csis.org/analysis/chinas-opaque-shipyards-should-raise-red-flags-foreign-companies
[12]https://www.forbes.com/sites/hisutton/2019/10/09/china-navy-new-mystery-submarine/?sh=4287c17f55ac