Jau vairākus mēnešus Francijas un Vācijas aizsardzības industriālās sadarbības programmas ir cietušas no dziļām rūpnieciskām atšķirībām, kā tas ir gadījumā ar pretestību starp Dassault Aviation un Airbus DS jaunās kaujas lidmašīnu programmas jomā vai starp Nexter un Rheinmetall nākotnes MGCS kaujas tanku programmā. Turklāt Berlīne ir distancējusies un pat atteikusies no noteiktas sadarbības, piemēram, no MAWS jūras patrulēšanas lidmašīnu programmas, kas tika izjaukta, iegādājoties amerikāņu P-8A Poseidon, kaujas helikopteru evolūcijas programmu Tiger 3, ko īstenos tikai Parīze un Madride. bet kurā piedalīsies Vācijas uzņēmumi), vai nākotnes nedzīvi dzimušā CIFS artilērijas programma, kas oficiāli ir uz nenoteiktu laiku nobīdīta, zinot, ka šobrīd ir ļoti maz ticams, ka tā kādreiz spēs patiesi parādīties. Papildus industriālajai opozīcijai ir notikusi smalka, bet arvien izteiktāka atkāpšanās kustība Vācijas iestādes ierosināja pirms 2 gadiem, un akcentēts kopš Angelas Merkeles aiziešanas no kancelejas. Tomēr pēdējās dienās pieņemtās deklarācijas, tāpat kā Berlīnes paziņotie lēmumi, šodien sper jaunu soli šajā iespējamajā šķiršanās procesā starp Parīzi un Berlīni aizsardzības jomā.
Patiesi, pāri Reinai ir vairojušās deklarācijas, lai apšaubītu šīs sadarbības atbilstību šī termina plašākā nozīmē. Visiespaidīgāko neapšaubāmi veidoja pats Bundesvēra štāba priekšnieks ģenerālis Eberhards Zorns. Uzstājoties 12. septembrī Federālajā ārlietu padomē DGAP, DGAP faktiski paziņoja, ka šodien viņam ir vajadzīgs aprīkojums, kas ripo, buras un lido, kas ir faktiski pieejams un darbojas, nevis neskaidri Eiropas projekti ar neskaidru nākotni un sniegumu. Un piebilda, ka nesenie piemēri apstiprina viņa iebildumus, norādot, ka viņš nevēlas minēt piemēru, lai nemērķētu uz konkrētiem rūpniekiem. Šai deklarācijai bija sprādziens Vācijas presē, jo daudzi eksperti nosodīja progresa trūkumu programmās FCAS un MGCS un neveicināja alternatīvus risinājumus, piemēram, Lielbritānijas FCAS programmu KF-51 Panther autors Rheinmetall.
Šī deklarācija nāca, kamēr oficiāli, Berlīnes nostāja joprojām ir atbalstīt Eiropas sadarbību, kā Olafs Šolcs atkārtoja 30. augustā Prāgā. Tomēr tas, iespējams, nav ģenerāļa Zorna darbs, ko sakaitina progresa trūkums noteiktā sadarbībā. Atcerēsimies to, kad viņa Luftwaffe kolēģis izteica priekšroku amerikāņu F-35, nevis Typhoon un Super Hornet par tās armijas modernizāciju, kurai Angela Merkele izteica lielu pateicību par to, ka tā nav turējusies pie oficiālās doktrīnas. Un otrādi, ģenerāļa Zorna paziņojumi šodien, šķiet, apvieno daudzas balsis visā Reinā, gan ekspertus, gan politiķus, kuri jo īpaši uzskata, ka Berlīne ir vienīgais Eiropas dalībnieks, kas spēj finansēt tādas programmas kā FCAS/FCAS un MGCS. Jaunākais šokējošais paziņojums kaut arī paredzamsVācijas varas iestādes vakar paziņoja, ka tās ir izvēlējušās Izraēlas IAI pretballistisko sistēmu Arrow 3, kas izstrādāta sadarbībā ar Boeing, lai apbruņotu. Eiropas pretgaisa un pretraķešu vairogu, ko pirms divām nedēļām ierosināja Olafs Šolcs, savukārt Francija un Itālija izstrādā pretballistisko raķeti Aster Block 1NT, patiesi eiropeisku un spējīgu pārtvert raķetes, kuru darbības rādiuss pārsniedz 1500 km, t.i., būtiska Krievijas taktiskā arsenāla sastāvdaļa.
75% no šī raksta vēl jāizlasa,
Abonējiet, lai tai piekļūtu!
Les Klasiskie abonementi nodrošināt piekļuvi
rakstus pilnajā versijā, Un bez reklāmas,
no 6,90 €.
Reģistrēšanās biļetenam
Reģistrējieties uz Meta-Defense biļetens lai saņemtu
jaunākie modes raksti katru dienu vai nedēļu
[…] pirms dažām dienām mēs rakstījām, ka Vācija novēršas no Francijas, to nepasakot aizsardzības ziņā. No šī brīža ir teikts, turklāt ļoti skaidri. Par godu […]
[…] […]
[..] kā Vācijas Eiropas aizsardzības stratēģijas dibinātājas Vācijas iestādes apstiprināja savu nodomu likt pretraķešu sistēmai izveidot tās pretraķešu vairogu un līdz ar to arī Eiropas valstu […]